OnVita
noderīgā informācija
OnVita
noderīgā informācija
Eiropas pretvēža rīcības kodekss
Eiropas pretvēža rīcības kodekss galveno uzmanību pievērš darbībām, kuras katrs iedzīvotājs var veikt, lai palīdzētu novērst saslimšanu ar vēzi.
Sekmīgai vēža profilaksei ir nepieciešams, lai šīs individuālās darbības tiktu atbalstītas ar valdības politiku un pasākumiem.
Sekmīgai vēža profilaksei ir nepieciešams, lai šīs individuālās darbības tiktu atbalstītas ar valdības politiku un pasākumiem.
Eiropas pretvēža rīcības kodekss ir Eiropas Komisijas iniciatīva, ar kuru tā vēlas informēt iedzīvotājus, kā rīkoties, lai sev un savai ģimenei samazinātu risku saslimt ar vēzi.
Ceturtais izdevums sastāv no divpadsmit ieteikumiem, kurus lielākā daļa cilvēku var ievērot bez īpašām prasmēm vai konsultācijām. Jo vairāk ieteikumu cilvēki ievēros, jo mazāks būs viņu risks saslimt ar vēzi. Ir aprēķināts, ka gandrīz pusi no visiem vēža izraisītajiem nāves gadījumiem Eiropā varētu novērst, ja ikviens ievērotu šos ieteikumus.
1.Nesmēķējiet. Nelietojiet citus tabakas izstrādājumus.
2.Rūpējieties, lai Jūsu mājās nebūtu tabakas dūmu. Atbalstiet no tabakas dūmiem brīvas vides politiku Jūsu darbavietā.
3.Saglabājiet veselīgu ķermeņa svaru.
4.Ikdienā esiet fiziski aktīvi. Ierobežojiet laiku, kuru pavadāt sēžot.
5.Lietojiet veselīgu uzturu:
7.Ierobežojiet uzturēšanās laiku saulē, sargājiet bērnus no saules kaitīgās ietekmes. Lietojiet saules aizsarglīdzekļus. Neizmantojiet solārija pakalpojumus.
8.Darbavietā ievērojiet veselības aizsardzības un drošības instrukcijas, lai pasargātu sevi no vēzi izraisošo vielu ietekmes.
9.Noskaidrojiet, vai esat pakļauti dabiski augstam radona starojuma līmenim savā mājoklī. Veiciet nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu augsta radona līmeni.
10.Sievietēm:
Ceturtais izdevums sastāv no divpadsmit ieteikumiem, kurus lielākā daļa cilvēku var ievērot bez īpašām prasmēm vai konsultācijām. Jo vairāk ieteikumu cilvēki ievēros, jo mazāks būs viņu risks saslimt ar vēzi. Ir aprēķināts, ka gandrīz pusi no visiem vēža izraisītajiem nāves gadījumiem Eiropā varētu novērst, ja ikviens ievērotu šos ieteikumus.
1.Nesmēķējiet. Nelietojiet citus tabakas izstrādājumus.
2.Rūpējieties, lai Jūsu mājās nebūtu tabakas dūmu. Atbalstiet no tabakas dūmiem brīvas vides politiku Jūsu darbavietā.
3.Saglabājiet veselīgu ķermeņa svaru.
4.Ikdienā esiet fiziski aktīvi. Ierobežojiet laiku, kuru pavadāt sēžot.
5.Lietojiet veselīgu uzturu:
- ēdiet daudz pilngraudu produktus, pākšaugus, dārzeņus un augļus
- uzturā ierobežojiet kalorijām bagātu pārtikas produktu lietošanu (pārtiku ar augstu cukura vai tauku daudzumu) un nelietojiet saldinātos dzērienus
- izvairieties no gaļas izstrādājumu lietošanas, ierobežojiet uzturā sarkanās gaļas un pārtikas produktu ar augstu sāls daudzumu lietošanu.
7.Ierobežojiet uzturēšanās laiku saulē, sargājiet bērnus no saules kaitīgās ietekmes. Lietojiet saules aizsarglīdzekļus. Neizmantojiet solārija pakalpojumus.
8.Darbavietā ievērojiet veselības aizsardzības un drošības instrukcijas, lai pasargātu sevi no vēzi izraisošo vielu ietekmes.
9.Noskaidrojiet, vai esat pakļauti dabiski augstam radona starojuma līmenim savā mājoklī. Veiciet nepieciešamos pasākumus, lai samazinātu augsta radona līmeni.
10.Sievietēm:
- zīdīšana samazina mātes risku saslimt ar vēzi. Ja vien iespējams, zīdiet savu bērnu.
- hormonu aizstājējterapija (HAT) palielina risku saslimt ar atsevišķiem vēža veidiem. Ierobežojiet HAT lietošanu.
- B hepatītu (jaundzimušajiem)
- cilvēka papilomas vīrusu (CPV).
- zarnu vēža skrīnings (vīriešiem un sievietēm)
- krūts vēža skrīnings (sievietēm)
- dzemdes kakla vēža skrīnings (sievietēm).
Onkoloģijas "zaļais koridors"
Ja ir aizdomas par onkoloģisku slimību, tad pacientam pēc iespējas drīzāk jāveic valsts apmaksātie izmeklējumi, lai uzsāktu savlaicīgu ārstēšanu un sasniegtu labākus ārstēšanās rezultātus. Šādā gadījumā veselības aprūpē darbojas t. s. zaļais koridors. Taču, lai tas būtu efektīvs, pacientam jāzina, pieteikšanās uz ātrāku izmeklējumu kārtību.
Pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku slimību nepieciešamie valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi diagnozes noteikšanai tiek veikti iespējami ātri, lai nepieciešamības gadījumā uzsāktu pacienta savlaicīgu ārstēšanu un sasniegtu labākus ārstēšanās rezultātus.
Šo pakalpojumu saņemšana ārpus kopējās gaidīšanas rindas pakalpojumu saņemšanai tiek saukta par "zaļo koridoru". Rindas veidošanās nosacījumus "zaļā koridora" gadījumā paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".
Zaļais koridors Latvijā ir ieviests no 2016. gada. Tas dod iespēju saņemt ātrāku diagnostiku un ārstēšanās uzsākšanu neatkarīgi no gaidīšanas rindām un kvotām uz konkrēto pakalpojumu.
Zaļā koridora algoritms attiecas uz pirmreizējiem pacientiem, ja ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu.
Šo pakalpojumu saņemšana ārpus kopējās gaidīšanas rindas pakalpojumu saņemšanai tiek saukta par "zaļo koridoru". Rindas veidošanās nosacījumus "zaļā koridora" gadījumā paredz Ministru kabineta noteikumu Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība".
Zaļais koridors Latvijā ir ieviests no 2016. gada. Tas dod iespēju saņemt ātrāku diagnostiku un ārstēšanās uzsākšanu neatkarīgi no gaidīšanas rindām un kvotām uz konkrēto pakalpojumu.
Zaļā koridora algoritms attiecas uz pirmreizējiem pacientiem, ja ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu.
Pacientiem tiek nodrošināta secīga izmeklēšana diagnozes noteikšanai:
- pacients vēršas pie sava ģimenes ārsta;
- ģimenes ārsts izvērtē pacienta sūdzības un veselības stāvokli;
- ja ģimenes ārstam rodas aizdomas par onkoloģisku slimību, ārsts izsniedz nosūtījumu noteiktu valsts apmaksātu izmeklējumu veikšanai (piemēram, mamogrāfijas, ultrasonogrāfijas). Šie izmeklējumi tiek veikti 10 darbdienu laikā no pierakstīšanās dienas un ārpus kopējā ārstniecības iestādei noteiktā finansējuma (kvotas).
- Ģimenes ārsts izvērtē izmeklējumu rezultātus.
- Ja apstiprinās onkoloģiska diagnoze vai ārstam joprojām ir aizdomas par onkoloģisku slimību, ģimenes ārsta praksē izsniedz nosūtījumu un pa tālruni pieraksta pacientu speciālista konsultācijas saņemšanai kādā no specializētajām slimnīcām. Arī šīs konsultācijas tiek nodrošinātas 10 darbdienu laikā un ārpus kopējā iestādes finansējuma.
Uztura ieteikumi onkoloģijas pacientiem
Nepilnvērtīgs uzturs var ietekmēt vēža ārstēšanas rezultātus, tāpēc optimāls uzturs ir būtisks onkoloģisko pacientu aprūpē.
Pareizi ēdot ir iespējams mazināt svara zaudēšanas nevēlamās sekas un tādējādi uzlabot ārstēšanās rezultātus un pašsajūtu.
Pareizi ēdot ir iespējams mazināt svara zaudēšanas nevēlamās sekas un tādējādi uzlabot ārstēšanās rezultātus un pašsajūtu.
Kad onkoloģiskam slimniekam ir noteikta diagnoze un tiek uzsākta ārstēšana, ir svarīgi, lai viņš būtu pēc iespējas labākā fiziskā stāvoklī, lai terapija sasniegtu vēlamo rezultātu.
Diemžēl, ievērojami onkoloģisko pacientu skaits sastopas ar tādu problēmu kā malnutrīcija jeb nepietiekamais uztures stāvoklis.
Malnutrīcija rodas, ja pacients nepietiekami uzņem uzturvielas.
Malnutrīcija izpaužas ar ķermeņa uzbūves izmaiņām, tajā skaitā - samazinās muskuļu un orgānu masa, kā arī pasliktinās imunitāte, ir lēnāka brūču dzīšana, nav spēka u.c.
Visbiežāk malnutrīcija attīstās pacientiem ar gremošanas orgānu (aizkuņģa dziedzera, barības vada, kuņģa u. c.) audzējiem, kā arī pacientiem ar galvas un kakla (mutes dobuma, rīkles u. c.) audzējiem.
Svara zaudēšana un samazināts apēstā uztura daudzums (ja, salīdzinot ar ikdienā iepriekš uzņemto, tiek apēsts mazāk nekā ¾ no iepriekš apēstā dienas laikā) liecina, ka tiek uzņemts par maz uztura; šādā situācijā ir jādomā, kā palielināt uzņemto kaloriju un citu uzturvielu daudzumu. To, vai uzturs ir pietiekams, vislabāk ir uzticēt izvērtēt speciālistam.
Cilvēkiem ar audzēju izmainās vielmaiņa, tādēļ organismā palielinās nepieciešamība pēc lielāka olbaltumvielu daudzuma nekā veselam cilvēkam. Pat tad, ja tiek apēsts tāds pat uztura daudzums kā iepriekš, pirms saslimšanas jādomā par olbaltumvielu daudzuma palielināšanu uzturā.
Pareiza uztura uzņemšana palīdz justies labāk, saglabāt spēku un enerģiju, izvairīties no svara zuduma un saglabāt uztura rezerves organismā, labāk pārciest ārstēšanu (būs retākas blakusparādības), samazināt infekciju risku, ātrāk atveseļoties.
Pareiza uztura uzņemšana nozīmē - ēst dažādus produktus, lai uzņemtu organismam nepieciešamās uzturvielas, kas nepieciešamas cīņā ar audzēju.
Plašāk par uztura ieteikumiem onkoloģijas pacientiem lasiet asociētas profesores Lailas Meijas un medicīnas zinātņu doktores Daigas Šantares grāmatā "Uztura ieteikumi onkoloģijas pacientiem ārstēšanas laikā", ar kuru var iepazīties šeit.
Diemžēl, ievērojami onkoloģisko pacientu skaits sastopas ar tādu problēmu kā malnutrīcija jeb nepietiekamais uztures stāvoklis.
Malnutrīcija rodas, ja pacients nepietiekami uzņem uzturvielas.
Malnutrīcija izpaužas ar ķermeņa uzbūves izmaiņām, tajā skaitā - samazinās muskuļu un orgānu masa, kā arī pasliktinās imunitāte, ir lēnāka brūču dzīšana, nav spēka u.c.
Visbiežāk malnutrīcija attīstās pacientiem ar gremošanas orgānu (aizkuņģa dziedzera, barības vada, kuņģa u. c.) audzējiem, kā arī pacientiem ar galvas un kakla (mutes dobuma, rīkles u. c.) audzējiem.
Svara zaudēšana un samazināts apēstā uztura daudzums (ja, salīdzinot ar ikdienā iepriekš uzņemto, tiek apēsts mazāk nekā ¾ no iepriekš apēstā dienas laikā) liecina, ka tiek uzņemts par maz uztura; šādā situācijā ir jādomā, kā palielināt uzņemto kaloriju un citu uzturvielu daudzumu. To, vai uzturs ir pietiekams, vislabāk ir uzticēt izvērtēt speciālistam.
Cilvēkiem ar audzēju izmainās vielmaiņa, tādēļ organismā palielinās nepieciešamība pēc lielāka olbaltumvielu daudzuma nekā veselam cilvēkam. Pat tad, ja tiek apēsts tāds pat uztura daudzums kā iepriekš, pirms saslimšanas jādomā par olbaltumvielu daudzuma palielināšanu uzturā.
Pareiza uztura uzņemšana palīdz justies labāk, saglabāt spēku un enerģiju, izvairīties no svara zuduma un saglabāt uztura rezerves organismā, labāk pārciest ārstēšanu (būs retākas blakusparādības), samazināt infekciju risku, ātrāk atveseļoties.
Pareiza uztura uzņemšana nozīmē - ēst dažādus produktus, lai uzņemtu organismam nepieciešamās uzturvielas, kas nepieciešamas cīņā ar audzēju.
Plašāk par uztura ieteikumiem onkoloģijas pacientiem lasiet asociētas profesores Lailas Meijas un medicīnas zinātņu doktores Daigas Šantares grāmatā "Uztura ieteikumi onkoloģijas pacientiem ārstēšanas laikā", ar kuru var iepazīties šeit.
Pateicamies par Jūsu interesi!
Atstājiet savu pieprasījumu un tuvākajā laikāmēs sazināsimies ar Jums .
Iesniedzot informāciju, es piekrītu, ka mani dati tiks saglabāti un izmantoti mana pieprasījuma apstrādei. Es apstiprinu, ka esmu izlasījis un piekrītu konfidencialitātes politikai. Es piekrītu, ka ar mani sazināsies pa e-pastu un/vai tālruni, ja dati tika sniegti, izmantojot saziņas veidlapu.
Šo piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā. Atsaukšana neietekmē datu apstrādes likumību pirms atsaukšanas.
Šo piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā. Atsaukšana neietekmē datu apstrādes likumību pirms atsaukšanas.
Aizpildījiet pieteikuma formu, norādot pieprāsīto informāciju un savus kontāktdatus, un drīz ar Jums sazināsimies ārsta apmeklējuma apstiprināšanai.
Iesniedzot informāciju, jūs piekrītāt, ka jūsu dati tiks saglabāti un izmantoti pieprasījuma apstrādei. Jūs apstiprināt, ka izlasījāt un piekrītāt konfidencialitātes politikai. Jūs piekrītāt, ka ar jums sazināsies pa e-pastu un/vai tālruni, ja dati tika sniegti, izmantojot saziņas veidlapu.
Šo piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā. Atsaukšana neietekmē datu apstrādes likumību pirms atsaukšanas.
Iesniedzot informāciju, jūs piekrītāt, ka jūsu dati tiks saglabāti un izmantoti pieprasījuma apstrādei. Jūs apstiprināt, ka izlasījāt un piekrītāt konfidencialitātes politikai. Jūs piekrītāt, ka ar jums sazināsies pa e-pastu un/vai tālruni, ja dati tika sniegti, izmantojot saziņas veidlapu.
Šo piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā. Atsaukšana neietekmē datu apstrādes likumību pirms atsaukšanas.
Aizpildījiet pieteikuma formu un drīz ar Jums sazināsimies!
