Vēža zāļu ražotājs: onkoloģijā steidzami jāuzlabo skrīnings, diagnostika un ārstēšana
2023-02-06 20:14
Ir vairāki priekšnosacījumi, lai onkoloģijas pacientu aprūpe Latvijā kļūtu labāka, tostarp vēža skrīninga pilnveidošana, vēža pacientu ārstēšanas datu sistematizēšana un lietošana gan elastīgu zāļu un pakalpojumu apmaksas modeļu ieviešanai, gan vēža aprūpes kvalitātes un pieejamības pacientiem uzlabošanai, kā arī savlaicīgas diagnostikas un personalizētas ārstēšanas nodrošināšana, pasaules Pretvēža dienas kontekstā informēja “Roche”.
Eiropas Vēža uzveikšanas plāna ietvaros ir izstrādāti ieteikumi iekļaut nacionālajās vēža aprūpes programmās plaušu vēža, prostatas vēža un kuņģa vēža skrīningu. Skrīninga nozīme ir akcentēta arī Latvijas politikas plānošanas dokumentos.
“Plaušu vēža skrīninga programmas uzsākšana Latvijā ļautu identificēt un savlaicīgi uzsākt pacientu ārstēšanu, pēc iespējas vairāk pacientu atgriežot aktīvā sociāli ekonomiskā dzīvē. Igaunijā jau ir izvērtēta plaušu vēža skrīninga lietderība un tiek īstenots plaušu vēža skrīninga pilotprojekts. Tāpat ir jānodrošina terapijas pieejamība. Mēs kopīgi ar veselības aprūpes speciālistiem esam analizējuši plaušu un krūts vēža pacientu ārstēšanas iespējas, fiksējot trūkumus un iespējas katrā ārstēšanas posmā. Ir skaidri redzams, ka, piemēram, plaušu vēža ārstēšanā Latvijā trūkst starptautiskajām ārstēšanas vadlīnijām atbilstošu medikamentu. Skrīninga programmas ieviešana kombinācijā ar terapiju pieejamību būtiski pagarinātu Latvijas pacientu dzīvildzi”, uzsver "Roche Latvija" direktors dr. Rauls Vēliņš.
Mūsdienīga ārstēšana nav iedomājam bez datos balstītas pieejas. Pēc eksperta domām arī Latvijai pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk vēža pacientu epidemioloģisko un klīnisko datu pilnīga digitalizācija. Veselības aprūpes izmaksas pieaug, tāpēc orientēšanās uz vērtībā balstītu veselības aprūpi, kas ir ietverta arī Latvijas valdības deklarācijā, ir pareizais risinājums – tas sasaistītu samaksu ar sasniedzamo klīnisko vērtību pacientam. Vēža reģistra pilnvērtīgas darbības nodrošināšana ļautu arī sakārtot pacienta ceļu, izvērtēt terapiju efektivitāti un slēgt tādus zāļu kompensācijas līgumus, kur, piemēram, noteiktu laika periodu zāles pacientam apmaksātu ražotājs un pēc tam samaksu par tām pārņem valsts, ja zāles pacientam ir efektīvas. Tas ļautu Latvijas pacientiem saņemt tik ļoti nepieciešamo dzīvību glābjošo starptautiskajās vadlīnijās atzīto terapiju, uzskata eksperts.
Onkoloģisko slimību diagnostikā un ārstēšanā kritiski svarīga ir molekulārā diagnostika, kas ir uzsākta arī Latvijā. “Šobrīd kompensējamo zāļu sistēmā zāles onkoloģijā ir apmaksātas atbilstoši anatomiskajai vēža lokalizācijai, nevis vēža mutācijai. Tāpēc, piemēram, plaušu vēža pacients ar krūts vēzim raksturīgu mutāciju valsts apmaksātu medikamentu šobrīd nevar saņemt. Pasaules prakse pierāda, ka būtu vērts apmaksāt medikamentus pēc atrastās vēža ģenētiskās mutācijas. Papildus ir jādomā par tādu speciālistu sagatavošanu, kas var strādāt molekulārajos konsīlijos un spēj molekulāro diagnostiku pārvērst konkrētajam pacientam atbilstošas terapijas nozīmēšanā. Tas ir viennozīmīgi ceļš uz personalizēto ārstēšanu kā pamatprincipu”, uzsver R. Vēliņš.